Kāda ir atšķirība starp jodiksanolu un joheksolu

Kāda ir jodiksanola funkcija

Jodiksanola pulverisir radiopagnētiska kontrastviela, ko galvenokārt izmanto medicīniskās attēlveidošanas procedūrās, īpaši datortomogrāfijas (CT) skenēs un angiogrāfijā. Tās galvenā funkcija ir uzlabot asinsvadu, orgānu un audu kontrastu attēlveidošanā, ļaujot ārstiem labāk vizualizēt iekšējās struktūras. Tās darbības mehānisms ir balstīts uz tā spēju palielināt asinsvadu un audu radiocaurlaidību attēlveidošanas procedūru laikā. Injicējot organismā, jodiksanols darbojas kā kontrastviela, absorbējot rentgenstarus efektīvāk nekā apkārtējie audi, kas ļauj vizualizēt iekšējās struktūras CT skenēšanas, angiogrāfijas vai citu attēlveidošanas metožu laikā. Kā redzat, šim produktam ir plašs pielietojumu klāsts. Ja jūs interesē Iodixano, lūdzu, sazinieties ar Xi'an Sonwu.

Jodiksanola galvenās funkcijas un lietojumi ietver:

Kontrasts attēlveidošanā: produkts palīdz skaidri nošķirt dažādus audus un struktūras attēlveidošanas skenēs. Tas absorbē rentgena starus lielākā mērā nekā apkārtējie audi, nodrošinot uzlabotu asinsvadu, audu un orgānu vizualizāciju.

Zema osmolaritāte: tas ir klasificēts kā nejonu kontrastviela ar zemu osmolāru kontrastvielu, kas nozīmē, ka tai ir mazāk blakusparādību (piemēram, diskomforta sajūtas vai alerģiskas reakcijas), salīdzinot ar vecākiem, augsta osmolārā līmeņa līdzekļiem. Tas padara to drošāku pacientiem, īpaši tiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi vai citi jau esošie stāvokļi.

Sirds un asinsvadu attēlveidošana: to bieži izmanto tādās procedūrās kā angiogrammas, kur tas palīdz vizualizēt asins plūsmu, var noteikt asinsvadu anomālijas vai aizsprostojumus.

Neiroattēlveidošana: to izmanto arī CT angiogrāfijā un citās attēlveidošanas metodēs, lai pārbaudītu galvas un kakla smadzenes un asinsvadu struktūras.

Drošība un panesamība: parasti tiek uzskatīts, ka tai ir zems blakusparādību biežums un tas ir labi panesams, salīdzinot ar vecākām kontrastvielām. Tas ir īpaši iecienīts pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai tiem, kuriem ir kontrastvielu izraisītas nefropātijas risks.

Ķīmiskās īpašības:

Tas ir nejonu, izoosmolārs kontrastviela, kas nozīmē, ka tā osmolaritāte ir līdzīga asinīm, samazinot risku izraisīt izmaiņas asins tilpumā vai elektrolītu līdzsvarā.

Rezumējot, produkts kalpo kā būtiska kontrastviela dažādām diagnostikas attēlveidošanas procedūrām, uzlabojot rentgena un CT skenēšanas skaidrību un precizitāti ar minimālām blakusparādībām.

Kāda ir atšķirība starp jodiksanolu un joheksolu

Jodiksanols un Loheksols ir jodu saturoši kontrastvielas, ko izmanto medicīniskajā attēlveidošanā, jo īpaši CT skenēšanā un angiogrāfijā, taču tie atšķiras pēc ķīmiskā sastāva, osmolaritātes un dažām citām īpašībām. Šeit ir galvenās atšķirības starp abiem:

Ķīmiskā struktūra un sastāvs

Tas ir nejonu izoosmolārs kontrastviela. Tas nozīmē, ka tā osmolaritāte ir līdzīga asiņu osmolaritātei, tāpēc tā mazāk izraisa nevēlamas reakcijas organismā.

Savukārt Loheksols ir nejonu kontrastviela ar zemu osmolāro līmeni. Tam ir zemāka osmolaritāte nekā produktam, taču tā joprojām ir augstāka nekā asins plazmai.

Osmolaritāte

Tas ir izoosmolārs ar osmolaritāti 290 mOsm/L (tāds pats kā asinīm), kas samazina iespējamību, ka, ievadot asinsritē, var izraisīt būtiskas šķidruma līdzsvara izmaiņas.

Loheksolam ir zema osmolaritāte, aptuveni 320–350 mOsm/L, kas ir augstāka nekā produkta un asins plazmas osmolaritāte, bet tomēr zemāka nekā vecākām kontrastvielām ar augstu osmolāro līmeni. Tas var izraisīt nedaudz lielāku iespējamo nelabvēlīgo seku sastopamību, īpaši personām ar nieru darbības traucējumiem.

Blakusparādību profils

Tas parasti ir labi panesams, īpaši pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem, jo ​​tā izoosmolaritāte samazina negatīvu blakusparādību iespējamību, tostarp kontrastvielu izraisītu nefropātiju (CIN) un alerģiskas reakcijas.

Loheksolam, kam ir zems osmolārs līmenis, ir arī mazāks blakusparādību biežums salīdzinājumā ar līdzekļiem ar augstu osmolāro līmeni, taču tas joprojām var izraisīt nedaudz vairāk nevēlamu blakusparādību salīdzinājumā ar to, jo tas ir augstāks osmolaritātes dēļ. Tomēr tas joprojām tiek uzskatīts par drošāku nekā vecākas kontrastvielas.

Viskozitāte

tam parasti ir zemāka viskozitāte nekā daudzām citām kontrastvielām, tostarp joheksolam, kas var atvieglot injicēšanu, īpaši lielās koncentrācijās. Tas var palīdzēt samazināt pacienta diskomfortu injekcijas laikā.

Loheksolam mēdz būt augstāka viskozitāte nekā jodiksanolam, kas var nedaudz apgrūtināt injicēšanu, īpaši augstā koncentrācijā vai zemākā temperatūrā.

Klīniskā lietošana

Gan jodiksanolu, gan loheksolu izmanto līdzīgiem mērķiem, piemēram, CT attēlveidošanai, angiogrāfijai un intravenozai urrogrāfijai. Tie abi nodrošina uzlabotu kontrastu, lai attēlveidošanas procedūru laikā palīdzētu vizualizēt asinsvadus, orgānus un audus.

Jodiksanolu tā izoosmolaritātes dēļ bieži dod priekšroka cilvēkiem, kuri ir jutīgāki pret negatīvām sekām (piemēram, tiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi vai tiem, kam tiek veikta koronārā angiogrāfija).

Lai gan Lohexol joprojām ir drošs lielākajai daļai pacientu, to var izvēlēties noteiktās situācijās, kad izmaksas vai pieejamība rada bažas, vai pacientiem bez augsta nieru komplikāciju riska.

Noslēgumā jāsaka, ka gan jodiksanols, gan loheksols ir efektīvi kontrastvielas, jo jodiksanols parasti tiek dota priekšroka augstāka riska pacientiem tā izoosmolaritātes un labāka drošības profila dēļ, savukārt loheksols ir pieejamāks risinājums, kam joprojām var būt priekšroka zemāka riska situācijās.

Kāda veida kontrasts ir jodiksanols

Tas ir nejonu izoosmolārs kontrastviela. Nejonu nozīmē, ka, izšķīdinot ūdenī, tas nesadalās lādētās daļiņās (jonos), kas samazina noteiktu blakusparādību risku salīdzinājumā ar vecākām jonu kontrastvielām. Izoosmolārs nozīmē, ka tā osmolaritāte ir ļoti līdzīga asinīm (apmēram 290 mOsm/L), kas palīdz samazināt šķidruma nelīdzsvarotības un nevēlamo blakusparādību risku, īpaši jutīgiem pacientiem (piemēram, tiem, kuriem ir nieru vai sirds un asinsvadu problēmas). . Šī īpašību kombinācija (nejonu un izoosmolāra) padara to drošāku un kopumā labāk panesamu salīdzinājumā ar vecākām kontrastvielām, kas bija vai nu jonu, vai ar augstāku osmolaritāti.

Kāda ir jodiksanola koncentrācija

Tās koncentrāciju parasti izsaka kā joda daudzumu mililitrā šķīduma. Visbiežāk sastopamās kontrastvielu koncentrācijas ir:

- 270 mg joda mililitrā (mg I/mL)

- 320 mg joda mililitrā (mg I/mL)

Šīs koncentrācijas tiek izmantotas atkarībā no konkrētās attēlveidošanas procedūras un pacienta stāvokļa. Koncentrāciju 270 mg I/ml bieži izmanto mazāk blīvu attēlveidošanas vajadzībām, savukārt koncentrāciju 320 mg I/ml var izmantot detalizētākai vai augstākas izšķirtspējas attēlveidošanai, piemēram, CT skenēšanai.

Rezumējot, tas parasti ir 270 mg I / ml vai 320 mg I / ml koncentrācijā, ar īpašu izvēli atkarībā no klīniskajām vajadzībām.

Ja vēlaties uzzināt Iodixanol pulvera cenu, interesēties par Xi'an Sonwu vai jums ir citi jautājumi par produktu, nevilcinieties sazināties ar Xi'an Sonwu.

Email: sales@sonwu.com